SADURA. PAiR galerija
4. aprīlis, 2022 pl. 9:52
Jānis Dzirnieks, Andris Eglītis, Sarmīte Māliņa, Elza Sīle, Jānis Šneiders, Aija Zariņa
Kuratore Auguste Petre
02.04. - 15.05.2022.
"Sadura" ir pirmā 2022. gada sezonas izstāde PAiR laikmetīgās mākslas galerijā un tajā iekļauti sešu latviešu mākslinieku darbi no VV Foundation kolekcijas. Izstādes centrā ir dialogs, kas risināts caur paplašinātās glezniecības jēdzienu - jautājumi un atbildes par attiecībām, kas pastāv starp konkrētajiem mākslas darbiem, kas pastāv starp mākslas medijiem, kas pastāv starp glezniecību un 21. gadsimtu. Jautājumi un atbildes, kas pastāv starp šiem dažādu paaudžu māksliniekiem, viņiem nonākot vienā telpā.
Paplašinātā glezniecība (ang. val. - expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta - bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā "tradicionāls" un neatbilstošs "laikmetīgās" mākslas jēdzienam. Kādu laiku pat izskanēja bailīga doma, ka glezniecības ērai ir pienācis gals, un jau tuvākajā laikā to aizstās virtualitāte, ar savām neierobežotajām iespējām.
Tomēr realitāte pierāda, ka arī glezniecības iespējas ir neierobežotas un tās paplašinājumus iespējams uzmeklēt jebkur. Atšķirīga materiāla izvēle (zeme un dubļi A. Eglīša darbos; epoksīda sveķi J. Dzirnieka objektuālajās gleznās; koka plāksnes S. Māliņai un J. Šneideram; metāls un zobu pasta E. Sīles radošajā praksē; vai audekls un eļļa A. Zariņas glezniecībā) ir tikai viens no paņēmieniem, kas atrodas mākslinieka rīcībā, ar mērķi pilnveidot un izplest tehniku. Gleznas nozīme jau sen vairs neslēpjas tikai formā un saturā, šobrīd uz pjedestāla tam blakus ierindojusies arī tehniskā virtuozitāte, izpratne par krāsu un kompozīciju. Bez glezniecības nedzīvojiet, bez glezniecības viss ir mazs.
Šīs izstādes koncepcija veidota kā trīs mākslinieku pāru dialogs - savstarpējo komunikāciju vai mākslas paplašinājumus PAiR galerijas “baltajā kubā” veido Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas. Katrs no šiem māksliniekiem atšķirīgi pievēršas glezniecības un telpas jēdzienam, tomēr viņus visus vieno pietāte pret vizuālās mākslas arhitektonismu un mediju ekspansiju. Savukārt izstādes iekārtojumā atklājas tas, ka sarunu uztur visi šie mākslas darbi kopā, un par viennozīmīgu iniciatīvu šai komunikācijai iespējams uzskatīt krāsu.
Nosaukumā lietotais vārds "Sadura" ir aizņemts no būvniecības nozares, kurā šādi tiek apzīmēta divu konstrukcijas elementu saskarsmes vieta. Izstādes kontekstā tas aktualizē glezniecību kā iespēju laikmetīgai domas un vizualitātes būvniecībai, kā arī nepieciešamību pēc iekļaujošas komunikācijas paplašināšanas ne tikai starp mākslu un skatītāju, bet arī starp dažādiem medijiem.
Paplašinātā glezniecība (ang. val. - expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta - bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā "tradicionāls" un neatbilstošs "laikmetīgās" mākslas jēdzienam. Kādu laiku pat izskanēja bailīga doma, ka glezniecības ērai ir pienācis gals, un jau tuvākajā laikā to aizstās virtualitāte, ar savām neierobežotajām iespējām.
Tomēr realitāte pierāda, ka arī glezniecības iespējas ir neierobežotas un tās paplašinājumus iespējams uzmeklēt jebkur. Atšķirīga materiāla izvēle (zeme un dubļi A. Eglīša darbos; epoksīda sveķi J. Dzirnieka objektuālajās gleznās; koka plāksnes S. Māliņai un J. Šneideram; metāls un zobu pasta E. Sīles radošajā praksē; vai audekls un eļļa A. Zariņas glezniecībā) ir tikai viens no paņēmieniem, kas atrodas mākslinieka rīcībā, ar mērķi pilnveidot un izplest tehniku. Gleznas nozīme jau sen vairs neslēpjas tikai formā un saturā, šobrīd uz pjedestāla tam blakus ierindojusies arī tehniskā virtuozitāte, izpratne par krāsu un kompozīciju. Bez glezniecības nedzīvojiet, bez glezniecības viss ir mazs.
Šīs izstādes koncepcija veidota kā trīs mākslinieku pāru dialogs - savstarpējo komunikāciju vai mākslas paplašinājumus PAiR galerijas “baltajā kubā” veido Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas. Katrs no šiem māksliniekiem atšķirīgi pievēršas glezniecības un telpas jēdzienam, tomēr viņus visus vieno pietāte pret vizuālās mākslas arhitektonismu un mediju ekspansiju. Savukārt izstādes iekārtojumā atklājas tas, ka sarunu uztur visi šie mākslas darbi kopā, un par viennozīmīgu iniciatīvu šai komunikācijai iespējams uzskatīt krāsu.
Nosaukumā lietotais vārds "Sadura" ir aizņemts no būvniecības nozares, kurā šādi tiek apzīmēta divu konstrukcijas elementu saskarsmes vieta. Izstādes kontekstā tas aktualizē glezniecību kā iespēju laikmetīgai domas un vizualitātes būvniecībai, kā arī nepieciešamību pēc iekļaujošas komunikācijas paplašināšanas ne tikai starp mākslu un skatītāju, bet arī starp dažādiem medijiem.